2.5 Forerai 2.5.1 Testu replikadu, 2010-2011
Varidade forerai (Arachis hypogaea L.) ne’ebé koko husi SoL foti husi ICRISAT iha Índia. Varidade hirak ne’e hili husi kriadór/breeder ICRISAT nian haree husi sira-nia rezisténsia ba moras hawar sedu no tarde (early and late blight) no nia adaptasaun ba kondisaun ne’ebé hanesan iha Timor Leste. Maioria husi varidade hirak ne’ebé inkluidu iha testu replikadu importa iha fin de 2009. Varidade hirak ne’e kuda iha kanteru úniku ba testu observasaun iha Loes ho Betano iha fulan Janeiru 2010 (hanesan deskreve iha relatóriu peskiza anuál tinan 2010 nian) ne’ebé konsege koileta ona fini ne’ebé sufisiente hodi estabelese testu replikadu ne’ebé haktuir iha kraik. Testu varidade forerai halo ona durante tinan hirak nia laran ne’ebé fasilita selesaun varidade musan boot hanesan Utamua (PT 05) ne’ebé lansa iha tinan 2007.
Durante tempu kuda tinan 2010-2011, halo ona testu replikadu forerai haat iha Aileu, Baucau, Betano, ho Loes. Tanba númeru varidade foun ne’ebé foin dadaun importa aas tebes maka kada fatin testu kuda ho varidade oin tolunulu, dóbru liu hirak ne’ebé iha tinan kotuk ba. Karaterístika husi varidade hirak ne’ebé uza iha testu ne’e aprezenta iha Tabela 60. Varidade lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun hanesan ho sira ne’ebé uza iha testu tinan kotuk ba.
Tabela 60. Detallu kona ba varidade, testu replikadu forerai, 2010/11
Kódiku SoL
|
Naran
|
Típu botanical
|
Kór kulit
|
Utamua (PT 05)
|
ICGV 88438
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 10
|
Local Darasula
|
Lokál Timor
|
Korkafe
|
PT 21
|
Local Mean
|
Lokál Timor
|
Mean
|
PT 22
|
Local Boot
|
Lokál Timor
|
Korkafe
|
PT 14 *
|
ICGV 96165
|
Virginia
|
Mean
|
PT 20 **
|
ICGV 99017
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 101**
|
ICGV 99027
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 107**
|
ICGV 99033
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 108**
|
ICGV 99036
|
Virginia
|
Mean
|
PT 109**
|
ICGV 99046
|
Spanish bunch
|
Mean
|
PT 110**
|
ICGV 99050
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 117*
|
ICGV 97087
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 122*
|
ICGV 97094
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 124*
|
ICGV 97120
|
Spanish bunch
|
Mean
|
PT 125*
|
ICGV 98077
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 126*
|
ICGV 98087
|
Spanish bunch
|
Mean
|
PT 128*
|
ICGV 98089
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 130*
|
ICGV 98100
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 131*
|
ICGV 97100
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 132*
|
ICGV 97131
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 133*
|
ICGV 97135
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 134*
|
ICGV 97137
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 135*
|
ICGV 97142
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 136*
|
ICGV 98180
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 137*
|
ICGV 98184
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 138*
|
ICGV 98187
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 139*
|
ICGV 99167
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 140*
|
ICGV 99169
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 141*
|
ICGV 99171
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 142*
|
ICGV 99174
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 143*
|
ICGV 00061
|
Virginia
|
Korkafe
|
* Síklu durasaun-médiu ** Rezisténsia ba moras tahan
Metodolojia
Produsaun, vantajen produsaun no komponente produsaun
Testu halo iha Aileu, Baucau, Betano, no Loes durante tempu udan tinan 2010-2011. Total varidade foun 27 mak koko iha kada fatin testu hamutuk ho varidade Utamua ne’ebé rekomenda (PT 05) ho varidade lokál oin rua ne’ebé uza hanesan komparasaun.
Aileu ho Baucau kompostu husi replikasaun rua husi kada varidade enkuantu Betano ho Loes kompostu husi replikasaun tolu. Testu ne’e uza bloku randomizadu kompletu ho medida kanteru 2.5 x 2.5m tanba númeru varidade ne’ebé avalia barak no fini ne’ebé prepara limitadu, so iha Aileu deit mak uza kanteru ho medida 2.5 X 5m. Fini kuda musan ida iha kada rai kuak ho espasu 45 x 20cm iha Aileu ho Betano no 40 x 20cm iha Loes ho Baucau ne’ebé koresponde ba densidade ai-horis máximu husi hun 11 no 12/m² tutuir malu. Testu la tau adubu no mos la uza bee irigasaun, so iha Aileu deit mak uza adubu N 15 kg/ha ho P tanba area iha estasaun menus la fasilita atu hamamuk/husik hela durante periódu balun (bera). Testu ne’e kuda entre fulan Novembru 2010 ho Janeiru 2011 no koileta hahu iha fulan Abril to’o Jullu 2011(Tabela 61).
Tabela 61. Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai ne’ebé koko, 2010/11
Fatin
|
Númeru varidade
|
Númeru replikadu
|
Data kuda
|
Data koileta
|
Méiu produsaun (t/ha)
|
Aileu (Kinta Portugal)
|
30
|
2
|
30/11/2010
|
Juñu fulan klaran 2011
|
0.39
|
Baucau (Darasula)
|
30
|
2
|
20/01/2011
|
Juñu fulan klaran 2011
|
0.13
|
Manufahi (Betano)
|
30
|
3
|
15/12/2010
|
Abril fulan klaran 2011
|
0.73
|
Liquiça (Loes)
|
30
|
3
|
16/12/2010
|
Máiu fulan klaran 2011
|
1.17
|
Durante forerai moris iha parametru balun mak rejista iha ne’eba, hahu husi taxa jerminasaun. Aleinde ne’e halo mos monitorizasaun tempu funan sai no impaktu husi moras ne’ebé iha.
Iha tempu koileta kee hotu kedas, depois habai maran no tetu. Depois tetu todan bokon no todan maran husi musan ho kulit (polong). Rezultadu produsaun ho densidade ai-horis sukat husi kanteru tomak. Komponente rezultadu produsaun mos sukat iha sentru peskiza Betano. Komponente rezultadu produsaun (todan maran husi musan ho kulit (polong) no musan mos (biji), númeru musan mos iha kulit, persentajen husi musan ho kulit (polong) ne’ebé diak hetan husi sample kanteru musan ho kulit 100. Númeru musan ho kulit iha forerai hun ida, persentajen kulit (husi todan maran) no rezultadu produsaun musan mos (biji) ne’ebé hetan husi parametru antes.
Dadus husi kada fatin análiza ketaketak uza GenStat Discovery Edition 4 ne’ebé análiza uza variance ou REML para atu determina efeitu husi varidade. Buat ne’ebé hatudu husi análiza depende ba prezénsia husi efeitu filleira no/ou kolom ba rezultadu produsaun.
Tabela 62. Testu estatístiku ne’ebé uza iha análizi testu varidade forerai 2010/11
Estasaun
|
Filleira/efeitu kolom
|
Testu
|
Típu
|
Aileu
|
Laiha
|
ANOVA
|
One-way in Randomized blocks
|
Baucau
|
Filleira
|
REML
|
AR1 Random on Row
|
Betano
|
Kolom
|
REML
|
AR1 Random on Column
|
Loes
|
Laiha
|
ANOVA
|
One-way in Randomized blocks
|
Rezultadu produsaun kalkula husi rezultadu méiu previstada kompara ho médiu varidade lokál. Existénsia no nível korelasaun entre méiu previstada husi rezultadu produsaun no husi parametru sira seluk depois koko uza Simple Linear Regression. Persentajen husi variabilidade ne’ebé konta mak ekuivalénsia ba R² ajustadu.
Rezultadu
Produsaun no vantajen produsaun
aprezenta rezultadu produsaun husi musan ho kulit maran iha kada fatin husi varidade hotu-hotu ne’ebé koko, no mos vantajen produsaun ne’ebé liu lokál ne’ebé uza hodi halo komparasaun.
Tabela 63. Produsaun no vantajen produsaun forerai liu lokál, 2010/11
Varidade
|
Produsaun (t/ha)
|
Médiu produsaun
|
Vantajen produsaun (%) iha fatin
|
Aileu
|
Baucau
|
Betano
|
Loes
|
(t/ha)
|
Vantajen produsaun (%)
|
Aileu
|
Baucau
|
Betano
|
Loes
|
Utamua (PT 05)
|
0.68
|
0.33
|
1.17
|
2.31
|
1.12
|
86
|
46
|
17
|
42
|
10
|
PT 142*
|
0.49
|
0.42
|
0.34
|
2.97
|
1.05
|
75
|
5
|
45
|
-59
|
42
|
PT 101**
|
0.39
|
|
1.26
|
1.22
|
0.96
|
59
|
-15
|
|
54
|
-42
|
PT 131*
|
0.51
|
0.16
|
0.86
|
2.09
|
0.91
|
50
|
10
|
-45
|
5
|
0
|
PT 138*
|
0.94
|
0.34
|
0.49
|
1.77
|
0.88
|
46
|
102
|
18
|
-41
|
-15
|
PT 117*
|
0.09
|
0.09
|
1.43
|
1.47
|
0.77
|
28
|
-81
|
-69
|
74
|
-30
|
PT 132*
|
0.76
|
0.10
|
0.72
|
1.30
|
0.72
|
19
|
64
|
-65
|
-12
|
-38
|
PT 141*
|
0.44
|
0.07
|
0.56
|
1.78
|
0.71
|
18
|
-5
|
-74
|
-32
|
-15
|
PT 14 *
|
0.38
|
0.23
|
1.23
|
0.95
|
0.70
|
16
|
-17
|
-21
|
50
|
-55
|
PT 128*
|
0.26
|
0.05
|
0.68
|
1.80
|
0.70
|
16
|
-45
|
-84
|
-17
|
-14
|
PT 124*
|
0.45
|
0.13
|
0.72
|
1.45
|
0.69
|
14
|
-4
|
-53
|
-13
|
-31
|
PT 133*
|
0.28
|
0.11
|
0.87
|
1.48
|
0.69
|
14
|
-39
|
-63
|
6
|
-29
|
PT 137*
|
0.79
|
0.11
|
1.04
|
0.77
|
0.68
|
13
|
70
|
-60
|
27
|
-63
|
PT 136*
|
0.28
|
|
1.04
|
0.70
|
0.67
|
12
|
-40
|
|
27
|
-67
|
PT 125*
|
0.62
|
0.17
|
0.39
|
1.43
|
0.65
|
8
|
33
|
-41
|
-52
|
-32
|
PT 134*
|
0.39
|
0.07
|
0.78
|
1.30
|
0.64
|
5
|
-15
|
-74
|
-5
|
-38
|
PT 110**
|
0.71
|
0.20
|
0.51
|
1.09
|
0.63
|
4
|
54
|
-29
|
-38
|
-48
|
PT 20 **
|
0.39
|
0.08
|
1.35
|
0.65
|
0.62
|
3
|
-16
|
-71
|
65
|
-69
|
PT 143*
|
0.43
|
0.21
|
0.71
|
0.99
|
0.59
|
-3
|
-7
|
-25
|
-13
|
-53
|
PT 135*
|
0.62
|
0.18
|
0.32
|
1.20
|
0.58
|
-4
|
34
|
-37
|
-61
|
-43
|
PT 107**
|
0.31
|
0.03
|
1.51
|
0.45
|
0.58
|
-5
|
-33
|
-91
|
84
|
-79
|
PT 140*
|
0.24
|
0.03
|
0.96
|
0.92
|
0.54
|
-11
|
-48
|
-90
|
16
|
-56
|
PT 21
|
0.17
|
|
0.45
|
0.72
|
0.44
|
|
|
|
|
|
PT 109**
|
0.39
|
0.05
|
0.42
|
0.89
|
0.44
|
-27
|
-15
|
-81
|
-48
|
-57
|
PT 122*
|
0.21
|
0.14
|
0.49
|
0.59
|
0.36
|
-41
|
-55
|
-51
|
-40
|
-72
|
PT 130*
|
0.07
|
0.03
|
0.16
|
1.01
|
0.32
|
-47
|
-84
|
-91
|
-81
|
-52
|
PT 22
|
0.01
|
0.09
|
0.69
|
0.48
|
0.32
|
|
|
|
|
|
PT 108**
|
0.19
|
0.12
|
0.24
|
0.58
|
0.28
|
-54
|
-60
|
-59
|
-71
|
-72
|
PT 126*
|
0.22
|
0.04
|
0.23
|
0.43
|
0.23
|
-62
|
-54
|
-87
|
-71
|
-79
|
PT 139*
|
0.07
|
0.05
|
0.35
|
0.36
|
0.21
|
-66
|
-84
|
-83
|
-57
|
-83
|
PT 10
|
|
0.04
|
|
|
0.04
|
|
|
|
|
|
F/Chi Sq. Prob.
|
0.105
|
0.131
|
<0.001
|
<0.001
|
|
|
|
|
|
|
l.s.d.
|
0.54
|
0.08
|
0.11
|
0.96
|
|
|
|
|
|
|
%CV / Wald/df
|
65
|
2.4
|
7.5
|
50
|
|
|
|
|
|
|
Méiu fatin
|
0.39
|
0.13
|
0.73
|
1.17
|
0.60
|
|
|
|
|
|
Méiu lokál
|
0.09
|
0.06
|
0.57
|
0.60
|
0.27
|
|
|
|
|
|
* Síklu durasaun-média ** Rezisténsia moras tahan
Variasaun entre fatin kuaze nota momos los ne’ebé rezultadu produsaun iha sentru Aileu ho Baucau kuaze ki’ik liu. Failansu husi fatin hirak ne’e atu produs rezultadu produsaun ne’ebé razoavél mos sai hanesan fatór prinsipál iha efeitu varidade ne’ebé la signifikante ne’ebé deskobre iha fatin hirak ne’e. Variasaun entre-fatin reforsa husi méiu produsaun husi fatin hotu-hotu ho produsaun 0.6 t/ha ne’ebé hanesan ho standard deviasaun. Estabelesimentu iha no entre fatin mos kuaze iha variasaun.
Varidade forerai Utamua ne’ebé lansa hatudu fali rezultadu produsaun ne’ebé diak iha tinan ida ne’e depois de rezultadu ladún diak ne’ebé hatudu iha tinan kotuk ba. Rezultadu produsaun iha sentru Betano kontráriu ho ida ne’ebé hetan iha tinan kotuk ba wainhira varidade hotu-hotu hetan ameasadu husi kondisaun maran. Betano sai hanesan fatin ne’ebé produtivu liu iha tinan ida ne’e depois de hetan udan been ne’ebé makaas. Loes sai hanesan fatin ne’ebé produtivu liu tan mezmu estabelesimentu ai-horis ladún diak, prinsipalmente kauza husi inundasaun iha kanteru balun depois de kuda.
Depois de varidade Utamua ne’ebé fó produsaun aas tuir fali mak PT 142 ho produsaun 1.05 t/ha, ne’ebé koresponde ba vantajen produsaun 75% liu lokál ne’ebé uza hodi kompara. Nune’e mos Loes sai hanesan fatin ne’ebé Utamua hatudu rezultadu produsaun aas liu. Mezmu nune’e, iha Betano nia rezultadu produsaun mak 0.34 t/ha ne’ebé menus husi médiu iha fatin ne’eba. PT 101, enkuantu hetan pozisaun segundu hanesan varidade foun ne’ebé diak iha fatin testu husi pozisaun 10 ne’ebé iha wainhira rezultadu hirak ne’e kombina hamutuk ho avaliasaun inísiu iha tinan 2010. Varidade ida ne’e mos la inklui iha avaliasaun profunda. Varidade produsaun aas oin 10 sira seluk inklui mos iha avaliasaun para atu halo análiza profunda (Tabela 64).
Tabela 64. Varidade ne’ebé hili atu koko tan iha tinan 2011/12
Kódiku SoL
|
Naran
|
Típu botanical
|
Kór kulit
|
Utamua (PT 05)
|
ICGV 88438
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 10
|
Local Darasula
|
Lokál Timor
|
Korkafe
|
PT 21
|
Local Mean
|
Lokál Timor
|
Red
|
PT 22
|
Local Boot
|
Lokál Timor
|
Korkafe
|
PT 14 *
|
ICGV 96165
|
Virginia
|
Mean
|
PT 20 **
|
ICGV 99017
|
Spanish bunch
|
Korkafe
|
PT 124*
|
ICGV 97120
|
Spanish bunch
|
Mean
|
PT 131*
|
ICGV 97100
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 132*
|
ICGV 97131
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 133*
|
ICGV 97135
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 134*
|
ICGV 97137
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 136*
|
ICGV 98180
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 137*
|
ICGV 98184
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 138*
|
ICGV 98187
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 141*
|
ICGV 99171
|
Virginia
|
Korkafe
|
PT 142*
|
ICGV 99174
|
Virginia
|
Korkafe
|
* Síklu durasaun-médiu ** Rezisténsia moras tahan
Komponente produsaun ho parametru sira seluk
Dadus komponente produsaun rekolla deit iha sentru peskiza Betano. Méiu previstada husi komponente produsaun haktuir detallu iha Tabela 65.
Komponente produsaun, hanesan rezultadu produsaun varidade ne’ebe iha diferensa signifikante iha Betano. Utamua ne’ebe sai hanesan varidade produsaun aas iha pozisaun neen iha fatin ida ne’e sai hanesan varidade ho pozisaun terseiru iha todan musan ho kulit (polong) no númeru musan ho kulit iha kada hun. Ida ne’ebe klasifika ki’ik liu maibe ba persentajen kulit. Varidade lokál oin rua hetan klasifikasaun diak kona ba komponente produsaun balun. PT 101 ne’ebe fó produsaun aas iha fatin rua ne’ebe diak liu kuaze hatudu númeru musan ho kulit ne’ebe aas iha kada ai-horis iha Betano.
Iha korelasaun uitoan ne’ebé deskobre entre komponente produsaun ho rezultadu produsaun jerál. Aleinde densidade ai-horis (Figura 23), wainhira investiga uza linear regressions, persentajen variabilidade ne’ebé konta ba (adjusted R2) kuaze la signifikante.
Figura 23. Korelasaun entre produsaun ho densidade ai-horis iha Sentru Peskiza Betano
Tabela 65. Produsaun no komponente produsaun forerai, testu replikadu Betano 2010/11
Varidade
|
Produsaun musan (polong) maran (t/ha)
|
Ai-horis/m2iha koileta
|
Todan musan (polong)100 (g)
|
Musan (polong/ ai-horis
|
Musan (biji) / musan (polong)
|
Todan musan (biji) 100 (g)
|
Kulit (% todan maran)
|
PT 107**
|
1.51
|
2.9
|
113
|
44
|
1.7
|
77
|
70
|
PT 117*
|
1.43
|
3.3
|
111
|
32
|
1.8
|
72
|
64
|
PT 20 **
|
1.35
|
3.7
|
138
|
29
|
1.4
|
93
|
68
|
PT 101**
|
1.26
|
2.2
|
102
|
60
|
1.8
|
76
|
76
|
PT 14 *
|
1.23
|
3.0
|
123
|
39
|
1.9
|
85
|
70
|
Utamua (PT 05)
|
1.17
|
1.8
|
140
|
51
|
1.7
|
87
|
63
|
PT 137*
|
1.04
|
1.8
|
127
|
50
|
1.8
|
83
|
64
|
PT 136*
|
1.04
|
1.7
|
120
|
49
|
1.8
|
78
|
64
|
PT 140*
|
0.96
|
1.7
|
104
|
58
|
1.9
|
71
|
67
|
PT 133*
|
0.87
|
1.7
|
114
|
45
|
1.9
|
84
|
76
|
PT 131*
|
0.86
|
2.5
|
123
|
20
|
2.0
|
87
|
69
|
PT 134*
|
0.78
|
1.8
|
123
|
35
|
1.9
|
90
|
72
|
PT 132*
|
0.72
|
1.6
|
125
|
34
|
1.9
|
82
|
66
|
PT 124*
|
0.72
|
2.4
|
60
|
20
|
1.6
|
70
|
77
|
PT 143*
|
0.71
|
1.5
|
115
|
40
|
1.7
|
92
|
79
|
PT 22 (Local)
|
0.69
|
2.5
|
134
|
23
|
2.0
|
101
|
77
|
PT 128*
|
0.68
|
1.4
|
107
|
47
|
1.6
|
61
|
57
|
PT 141*
|
0.56
|
1.5
|
96
|
47
|
1.9
|
66
|
69
|
PT 110**
|
0.51
|
1.8
|
55
|
42
|
1.8
|
32
|
59
|
PT 138*
|
0.49
|
2.1
|
94
|
26
|
1.5
|
77
|
82
|
PT 122*
|
0.49
|
2.8
|
97
|
22
|
2.0
|
79
|
84
|
PT 21 (Local)
|
0.45
|
2.1
|
161
|
19
|
2.2
|
111
|
67
|
PT 109**
|
0.42
|
1.4
|
104
|
28
|
1.7
|
87
|
84
|
PT 125*
|
0.39
|
1.5
|
92
|
26
|
1.6
|
60
|
68
|
PT 139*
|
0.35
|
0.9
|
84
|
51
|
2.0
|
63
|
72
|
PT 142*
|
0.34
|
2.4
|
75
|
16
|
1.5
|
44
|
64
|
PT 135*
|
0.32
|
1.1
|
96
|
36
|
1.7
|
66
|
73
|
PT 108**
|
0.24
|
1.0
|
155
|
20
|
0.9
|
46
|
22
|
PT 126*
|
0.23
|
1.3
|
69
|
23
|
1.8
|
46
|
65
|
PT 130*
|
0.16
|
0.6
|
*
|
*
|
*
|
*
|
*
|
Méiu fatin
|
0.73
|
1.9
|
109
|
36
|
1.8
|
72
|
68
|
Chi Sq. Prob.
|
<0.001
|
<0.001
|
<0.001
|
0.022
|
0.001
|
<0.001
|
<0.001
|
l.s.d.
|
0.11
|
0.30
|
7.6
|
4.1
|
0.04
|
3.8
|
3.0
|
Wald/df
|
7.5
|
3.3
|
4.2
|
2.1
|
3.3
|
5.2
|
5.1
|
Konkluzaun
Objetivu prinsipál husi peskiza iha leten mak atu halo korte priméiru (first cut) husi varidade foun nia númeru sai boot. Fatin peskiza rua hatudu rezultadu ne’ebé ladún satisfeitu ne’ebé limita utilizasaun dadus rezultadu produsaun para atu halo selesaun. Iha varidade balun mak identifika hetan moras fasil no hirak ne’e la kontinua uza iha peskiza profunda.
Rekoperasaun produsaun husi Utamua fó garante ba nia valór hanesan varidade ne’ebé lansa depois de hatudu rezultadu ladún diak iha tinan kotuk ba.
Varidade lokál hanesan varidade ne’ebé nia rezultadu produsaun ki’ik liu wainhira foti médiu husi fatin hotu-hotu maibe wainhira rejista nia komponente produsaun iha Betano varidade lokál nia todan musan ho kulit (polong) no musan mos (biji) no mos musan mos (biji) por musan ho kulit (polong) kuaze diak liu.
Rezultadu husi varidade oin sanulu resin lima ne’ebé hatama ba iha avaliasaun iha tinan 2011/12 sei fasilita ita atu halo avaliasaun ne’ebé klean liu tan ba varidade foun ne’ebé inklui iha selesaun. Iha kazu ida ne’e elementu husi ambiente bele haluan liu tan hodi inklui análiza various-anus/multi-year.
Varidade foun ne’ebé potensiál kuaze la sufisiente atu inklui iha OFDTs durante tempu udan tinan 2010-2011
Compartilhe com seus amigos: |