Relatóriu Peskiza Anuál
2011
Seeds of Life
Fini ba Moris
‘Hadi’a siguransa ai-han liu husi hasa’e produtividade ai-han prinsipál’
Seeds of Life (Fini ba Moris) núdar programa ida iha Ministério da Agricultura e Pescas (MAP) Timor Leste nia laran. Governo Timor Leste ho Australia mak kolabora hamutuk hodi finánsia programa ida ne’e. Finansiamentu husi governo Australia liu husi Australian Agency for International Development (AusAID) ho Australian Centre for International Agricultural Research (ACIAR) ne’ebé jere husi ACIAR. The Centre for Legumes in Mediterranean Agriculture (CLIMA) iha University of Western Australia (UWA) nia laran mak koordena atividade ne’ebé finansiádu husi governo Australianu.
Tabela Konteúdu
2.1 Batar 12
2.2 Fehuk midar 34
2.3 Ai-farina 48
2.4 Hare 51
2.5 Forerai 64
2.6 Ai-horis rai malirin 70
2.7 Fehuk ropa 76
2.8 Koto nani/Winged beans 79
Tabela Konteúdu iii
Lista kona ba tabela no figura iv
Lia maklokek Error! Bookmark not defined.
Akrónimus ho Abreviasaun ix
Personel x
1. Vijaun jerál husi programa Seeds of Life 1
2. Avaliasaun ba germplasm foun 12
2.1 Batar 12
2.1.1 Observasaun no testu replikadu batar, 2010-2011 12
2.1.2 Testu no Demonstrasaun Batar iha To’os 2010-2011 21
2.2 Fehuk midar 34
2.2.1 Testu replikadu fehuk midar, 2010-2011 34
2.2.2 Análiza fehuk midar iha tinan no fatin barak 39
2.2.3 Testu no Demonstrasaun iha To’os (OFDTs) fehuk midar 2010-2011 41
2.3 Ai-farina 48
2.3.1 OFDTs Ai-farina 2009-2011 48
2.4 Hare 51
2.4.1 Testu observasaun hare irigasaun, 2011 51
2.4.2 Testu observasaun hare rai maran, 2011 53
2.4.3 Testu no Demonstrasaun Hare iha Natar 2010-2011 56
2.5 Forerai 65
2.5.1 Testu replikadu, 2010-2011 65
2.7 Ai-horis rai malirin 71
2.7.1 Testu replikadu terigu (wheat no barley), 2010 71
2.8 Fehuk ropa 77
2.8.1 Testu replikadu fehuk ropa, 2011 77
2.9 Koto nani/winged beans 81
2.9.1 Testu observasaun koto nani 2010-2011 81
3. Produsaun no distribuisaun fini 83
3.1 Habarak fini: hare, batar, ho forerai (2010/2011) 83
3.2 Distribuisaun fini hare, batar ho forerai 85
4. Peskiza kona ba sistema halo to’os 88
4.1 Sistema kuda batar ho lehe 88
5. Peskiza kona ba siénsia sosiál Error! Bookmark not defined.
5.1 Levantamentu baze dadus agrikultór (Buka Dadus Los) 94
6. Peskiza kona ba mudansa klimátika Error! Bookmark not defined.
7. Komunikasaun no habelar informasaun 107
8. Harii kapasidade 111
9. Rekomendasaun teknolojia 113
9.1.1 Batar 113
9.1.2 Forerai 118
9.1.3 Fehuk midar 119
9.1.4 Hare 120
9.1.5 Ai-farina 121
10. Referénsia 124
Lista kona ba tabela no figura
Tabela
Tabela 1. a) Populasaun batar mutin no b) insidente moras iha varidade 2010/2011. 12
Tabela 2. Kódiku naran ho fonte husi varidade 15 ne’ebé uza iha testu neen, 2010/2011 13
Tabela 3. Detallu kona ba kuda no koileta varidade batar iha fatin testu, 2010/11 and 2011 14
Tabela 4. Rezultadu produsaun no komponente produsaun husi populasaun 36 iha Betano, bailoro 2010. 15
Tabela 5. Rezultadu produsaun batar no vantajen produsaun, fatin haat husi neen 2010/11 17
Tabela 6. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Loes 2010/11 18
Tabela 7. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Aileu 2010/11 18
Tabela 8. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Betano 2010/11 19
Tabela 9. Rezultadu produsaun batar ho komponente rezultadu produsaun, Betano 2011 19
Tabela 10. Definisaun husi zona agro-ekolojikál 6 iha Timor-Leste 22
Tabela 11. Determina karaterístika testura rai. 23
Tabela 12. Distribuisaun fatin OFDT batar tuir elevasaun, 2008 to’o 2011. 24
Tabela 13. Distribuisaun pH rai iha fatin OFDT batar 2008 to’o 2011. 24
Tabela 14. pH rai ho elevasaun husi fatin OFDT batar, 2008 to’o 2011. 24
Tabela 15. Distribuisaun testura rai iha fatin OFDT batar, 2008-2011 25
Tabela 16. Komponente rezultadu produsaun ba varidade batar OFDT iha fatin OFDTs hotu-hotu, 2010/11 26
Tabela 17. Vantajen produsaun ho/la ho distritu Baucau 2010/11 26
Tabela 18. Efeitu husi densidade ai-horis ba produsaun varidade batar iha OFDT, 2010/11. 27
Tabela 19. Produsaun batar musan iha OFDT no vantajen produsaun tuir sub-distritu 2010/11 29
Tabela 20. Méiu produsaun batar OFDT tuir ZAE, 2010/11 29
Tabela 21. Fatór oioin ne’ebé afeta produsaun batar iha OFDT, 2007-2010 31
Tabela 22. Influénsia husi musan kada rai kuak ba produsaun batar iha OFDT, 2010/11. 31
Tabela 23. Rezultadu produsaun iha OFDT tuir pH rai ba batar varidade hotu-hotu, 2010/11. 31
Tabela 24. Efeitu husi kór rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11. 32
Tabela 25. Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun batar 2010/11. 32
Tabela 26. Efeitu husi númeru vizita peskizadór ba rezultadu produsaun batar iha to’os 2010/11. 32
Tabela 27. Resposta agrikultór (%)* ba varidade batar 2010/11. 33
Tabela 28. Detallu kona ba kuda no koileta varidade fehuk midar ne’ebé koko, tempu udan 2011 34
Tabela 29. Testu estatístiku ne’ebé uza hodi análiza varidade fehuk midar ne’ebé koko iha tinan 2010/11. 34
Tabela 30. Koko sabór fehuk midar durante loron to’os nain, 2011. 35
Tabela 31. Rezultadu no vantajen produsaun fehuk midar, 2010/11 35
Tabela 32. Produsaun fehuk midar ho komponente produsaun iha testu replikadu 2010/11 37
Tabela 33. Agrikultór nia preferénsia, rezultadu fehuk midar iha loron to’os nain, 2011 38
Tabela 34. Testu replikadu fehuk midar hotu-hotu SoL nian durante tinan 2005-2011 (pontu dadus 238) 40
Tabela 35. Distribuisaun fatin OFDT fehuk midar tuir elevasaun, 2010/11. 43
Tabela 36. Méiu pH rai ho elevasaun, OFDTs fehuk midar tuir sub-distritu, 2010/11. 43
Tabela 37. Komponente produsaun ba varidade fehuk midar OFDT, 2010/11. 44
Tabela 38. Rezultadu produsaun fehuk midar isin iha OFDT (t/ha) tuir sub-distritu 2010/11. 44
Tabela 39. Méiu produsaun fehuk midar OFDT tuir ZAE, 2010/11. 45
Tabela 40. Signifikánsia husi fatór jestaun ne’ebé afeta rezultadu produsaun fehuk midar. 45
Tabela 41. Produsaun iha OFDT tuir pH rai ba fehuk midar varidade hotu-hotu, 2010/11. 45
Tabela 42. Impaktu husi testura rai ba rezultadu produsaun fehuk midar, 2010/11. 46
Tabela 43. Impaktu husi rai nia lolon ba produsaun fehuk midar 2010/11. 46
Tabela 44. Impaktu husi topográfia ba rezultadu produsaun fehuk midar 2010/11. 46
Tabela 45. Resposta agrikultór (%) ba varidade fehuk midar 2010/11. 47
Tabela 46. Komponente produsaun ba ai-farina iha OFDTs 2009-2010. 49
Tabela 47. Komponente produsaun ba ai-farina iha OFDTs 2010-2011. 49
Tabela 48. Detallu kona ba varidade hare irigasaun iha testu observasaun, tempu udan 2011 51
Tabela 49. Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai, 2011 52
Tabela 50. Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun profunda 52
Tabela 51. Detallu kona ba koko varidade hare rai maran, tempu udan 2011 54
Tabela 52. Varidade hare irigasaun ne’ebé propoin ba avaliasaun replikadu 56
Tabela 53. Rezultadu produsaun hare iha OFDT 2008/09 to’o 2010/11 58
Tabela 54. Rezultadu produsaun husi varidade hare iha OFDT tinan 2010/11 58
Tabela 55. Méiu produsaun hare OFDT (t/ha), Sub-Distritu SoL, 2010/11 60
Tabela 56. Méiu produsaun hare OFDTs (t/ha) kontendu varidade ne’ebé koko tuir ZAE, 2010/11 60
Tabela 57. Signifikánsia husi fatór ne’ebé afeta rezultadu produsaun hare, OFDTs tinan 2007 to’o 2011 60
Tabela 58. Efeitu husi testura rai ba produsaun hare 2010/11 61
Tabela 59. Signifikánsia husi fatór jestaun ne’ebé afeta OFDTs husi 2007 to’o 2011 61
Tabela 60. Detallu kona ba varidade, testu replikadu forerai, 2010/11 64
Tabela 61. Detallu kona ba kuda no koileta varidade forerai ne’ebé koko, 2010/11 65
Tabela 62. Testu estatístiku ne’ebé uza iha análizi testu varidade forerai 2010/11 65
Tabela 63. Produsaun no vantajen produsaun forerai liu lokál, 2010/11 66
Tabela 64. Varidade ne’ebé hili atu koko tan iha tinan 2011/12 67
Tabela 65. Produsaun no komponente produsaun forerai, testu replikadu Betano 2010/11 68
Tabela 66. Detallu kona ba populasaun, testu replikadu sereál, 2011 70
Tabela 67. Detallu kona ba kuda no koileta varidade sereál iha fatin testu, 2011 70
Tabela 68. Rezultadu no komponente produsaun terigu (wheat), Brigada, 2011 71
Tabela 69. Rezultadu no komponente produsaun terigu/wheat, Holarua, 2011 72
Tabela 70. Rezultadu no komponente produsaun wheat, Larigutu, 2011 72
Tabela 71. Méiu produsaun terigu iha fatin no tempu oioin 2009-2011 73
Tabela 72. Rezultadu no komponente produsaun terigu/barley iha Brigada no produsaun iha Larigutu ho Holarua 74
Tabela 73. Rezultadu produsaun barley iha fatin no tempu barak 2009 – 2011 75
Tabela 74. Detallu kona ba kuda no koileta fehuk ropa iha testu replikadu, 2011 76
Tabela 75. Rezultadu ho komponente produsaun fehuk ropa, Maubisse, tempu bailoro, 2011 77
Tabela 76. Rezultadu no komponente produsaun fehuk midar, Ossu, tempu bailoro 2011 78
Tabela 77. Varidade koto nani/winged bean ba testu observasaun tinan 2010/11. 80
Tabela 78. Númeru area produsaun ho produtór ne’ebé kontratadu, 2010/2011 82
Tabela 79. Area produsaun fehuk midar no ai-farina kain, 2010-2011. 84
Tabela 80. Kontribuisaun husi Rekerimentu Fini Nasionál, 2010-2011 85
Tabela 81. Testu sistema kuda lehe/batar, Betano 2011 87
Tabela 82. Testu sistema kuda lehe/batar, Loes 2011 87
Tabela 83. Detallu kona ba kuda no koileta lehe iha fatin testu, 2010/11 88
Tabela 84. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu udan Betano, 2010/11 88
Tabela 85. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu bailoro Betano, 2011 89
Tabela 86. Rezultadu produsaun batar ho lehe no mos la ho lehe durante tinan tolu iha Betano 89
Tabela 87. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu udan Loes 2010/11 90
Tabela 88. Métodu preparasaun rai/testu kuda lehe iha tempu udan iha Loes 2010/11 90
Tabela 89. Rezultadu testu replikadu batar-lehe, tempu bailoro iha Loes, 2011 90
Tabela 90. Métodu preparasaun rai/testu kuda lehe iha tempu bailoro iha Loes, 2011 91
Tabela 91. Rezultadu produsaun batar ho lehe no mos la ho lehe iha testu replikadu iha Loes. 91
Tabela 92. Númeru membru umakain OFDT, tuir Distritu 93
Tabela 93. Partisipasaun jéneru hanesan chefe da familia, 2010-2011 93
Tabela 94. Ai-horis ne’ebé kuda iha kintál uma nian 94
Tabela 95. Sasukat agrikultór nian kona ba sufisiénsia ai-han (batar) 96
Tabela 96. Siguransa ai-han respondente nian durante tinan barak (batar) 96
Tabela 97. Agrikultór nia persepsaun kona ba fatór ne’ebé hamenus rezultadu produsaun koileta tuir distritu 97
Tabela 98. Métodu rai batar fini (no fini husi ai-horis sira seluk) 98
Tabela 99. Típu uma iha distritu hitu nia laran 98
Tabela 100. Sasukat kondisaun moris diak tuir produtu prinsipál 99
Tabela 101. Sasukat moris diak durante tinan hirak nia laran 99
Tabela 102. Oportunidade treinamentu fó tuir disiplina no típu treinamentu iha tinan 2011 111
Tabela 103. Nível edukasaun iha Direcçao 4 iha MAP/SoL nia laran 112
Tabela 104. Meta kualifikasaun ba staff MAP 112
Tabela 105. Hili produsaun ho vantajen produsaun batar, sentru peskiza, 2001-2011 114
Tabela 106. Hili produsaun ho vantajen produsaun batar, OFDTs, 2006-2010 114
Tabela 107. Hili produsaun ho vantajen produsaun, OFDTs, 2011 114
Tabela 108. Méiu vantajen produsaun P07 & Sele, testu replikadu, 2006-2011 116
Tabela109. Méiu produsaun husi P07, Sele, ho lokál iha OFDTs, 2009-2011. 116
Tabela 110. Estragus fuhuk ba populasaun batar ne’ebé hili, 2009/2010. 117
Tabela 111. Produsaun ho vantajen produsaun Utamua, sentru peskiza, 2001-2010 119
Tabela 112. Produsaun ho vantajen produsaun forerai, OFDTs, 2006-2010 119
Tabela 113. Produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2001-2010 119
Tabela 114. Hili produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, sentru peskiza, 2011 119
Tabela 115. Produsaun ho vantajen produsaun fehuk midar, OFDTs, 2007-2010 120
Tabela 116. Hili produsaun ho vantajen produsaun, OFDTs, 2011 120
Tabela 117. Produsaun ho vantajen produsaun hare, sentru peskiza, 2008-2010 120
Tabela 118. Rezultadu produsaun hare iha OFDT, distritu hotu-hotu, 2005 to’o 2010 120
Tabela 119. Produsaun hare husi varidade ne’ebé iha OFDT 2010/11 121
Figura
Figura 1. Fatin ne’ebé hili hodi halo peskiza/demonstrasaun iha Timor-Leste 2010-2011 1
Figura 2. Udan been (mm) iha Kinta Portugal, Aileu, 2010/2011 6
Figura 3. Udan been iha Betano, Manufahi, 2010/2011 7
Figura 4. Udan been iha Maubisse, Ainaro, 2010/2011 7
Figura 5. Udan been iha Maliana, Bobonaro, 2010/2011 8
Figura 6. Udan been iha Maubara, Liquiça, 2010/2011 8
Figura 7. Udan been iha Sentru Peskiza Loes, Liquiça, 2010/2011 9
Figura 8. Udan been iha Ostiko, Vemasse, Baucau, 2010/2011 9
Figura 9. Udan been iha Venilale, Baucau, 2010/2011 10
Figura 10. Udan been iha Viqueque Villa, Viqueque, 2010/2011 10
Figura 11. Sumáriu husi padraun udan been iha Timor-Leste durante tinan 2010/2011 11
Figura 12. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente produsaun husi populasaun batar 36. 16
Figura 13. Korelasaun entre rezultadu produsaun ho komponente rezultadu produsaun, batar 20
Figura 14. Efeitu husi elevasaun ba pH rai iha fatin OFDT batar, 2010/11. 25
Figura 15. Rezultadu produsaun husi populasaun oin 3 ne’ebé koko vs populasaun lokál la inklui Baucau, 2010/11. 27
Figura 16. Gráfiku regresaun kompara densidade ai-horis ho rezultadu produsaun. 28
Figura 17. Gráfiku regresaun kompara elevasaun ho rezultadu produsaun 30
Figura 18. Korelasaun entre produsaun ho isin kada ai-horis, fehuk midar 2010/11 38
Figura 19. Korelasaun entre agrikultór nia persepsaun ba varidade fehuk midar, 2011 39
Figura 20. Análiza biplot (varidade oin 7 iha ambiente 7), 2010-2011 40
Figura 21. Rezultadu produsaun husi varidade oin 2 ne’ebé koko versus populasaun lokál 2010 ho 2011. 50
Figura 22. Rezultadu produsaun Nakroma ho Matatag 2 versus lokál 2010/11 59
Figura 23. Korelasaun entre produsaun ho densidade ai-horis iha Sentru Peskiza Betano 68
Figura 24. Impaktu husi insidente moras no númeru rezultadu produsaun fehuk isin, Maubisse 2011 77
Figura 25. Impaktu husi atakasaun moras no isin iha kada hun ba rezultadu produsaun fehuk ropa iha Ossu 2011 78
Figura 26. Númeru ai-horis ne’ebé kuda husi agrikultór OFDT 95
Figura 27. Agrikultór OFDT ne’ebé kuda produtu ida ou liu husi produtu oin lima ne’ebé iha (N=233) 95
Figura 28. Sufisiénsia batar iha umakain agrikultór (2010-2011) 97
Figura 29. Persentajen agrikultór iha Suco idaidak ne’ebé deklara sira-nia aan hanesan agrikultór (2010). 102
Figura 30. Persentajen agrikultór ne’ebé deklara katak sira kuda ai-horis 103
Figura 31. Persentajen agrikultór ne’ebé kuda batar, 2010 103
Figura 32. Persentajen agrikultór ne’ebé kuda kafe, 2010 104
Figura 33. Persentajen agrikultór ne’ebé kuda hare, 2010 104
Lia Maklokek
Ho kontente hau lansa Relatóriu Peskiza Anuál ida ne’e pepara husi programa Seeds of Life/Fini ba Moris (SoL) iha Ministério da Agricultura e Pescas (MAP). Ida ne’e núdar relatóriu ba dala neen kona-ba selesaun, avaliasaun no lansamentu varidade foun kualidade diak hodi asegura siguransa ai-han iha Repúblika Demokrátika de Timor Leste.
Maioria atividade peskiza no habarak fini iha tempu bailoro no tempu udan tinan 2010-2011 lokalizadu iha sub-distritu 19 husi distritu hirak hanesan Manufahi, Aileu, Baucau, Viqueque, Liquiça, Bobonaro ho Ainaro. Distritu hirak ne’e reprezenta zona agro-ekosistema neen ne’e hotu ho area peskiza ne’ebé hahu husi parte norte to’o kosta súl no husi altitude badak ho udan been menus to’o altitude aas ho udan been aas liu. Organizasoens Non Govermentais ho ajénsia sira seluk mos ajuda MAP hodi habelar fini ne’ebé lansa husi MAP ba distritu sira seluk. Programa Seeds of Life 3 ne’ebé hahu iha inísiu Fevereiru 2011 sei enkoraja multiplikasaun fini ai-han no fini púru iha distritu 13 antes fin de 2015.
MAP/SoL nia varidade hotu-hotu inisialmente halo avaliasaun iha sentru peskiza iha testu replikadu. Halo ona observasaun barak hodi hili fini ne’ebé potensiál no garante nia karatér ne’ebé loloos atu nune’e bele koko iha agrikultór sira-nia to’os. Iha prosesu avaliasaun ne’e iha mos atividade loron to’os nain ne’ebé konvida agrikultór sira hodi mai haree no koko sabór husi varidade hirak ne’ebé hatudu rezultadu diak no atu haree oinsa sira-nia reasaun ba varidade hirak ne’e. Testu ne’ebé halo ba’a varidade hotu-hotu la uza adubu no mos bee tanba atu halo tuir kondisaun riíl agrikultór sira nian. Varidade oin ida ka rua ne’ebé hatudu rezultadu diak iha sentru peskiza depois sei inklui iha Testu no Demonstrasaun iha Agrikultór sira-nia To’os (OFDTs). Iha Sub-distritu ida halo loron to’os nain maizumenus dala ida atu fasilita prosesu selesaun ba varidade ne’ebé adekuada atu lansa. Depois fini husi varidade ne’ebé lansa tiha ona sei habarak husi MAP, ONG sira no mos organizasaun sira seluk ne’ebé relevante.
Disponibilidade fini rekoñese hanesan limitasaun ba agrikultór sira iha Timor Leste ne’ebé adopta varidade foun. Hadi’a agrikultór sira-nia asesu ba fini sei fó importánsia ba’a governo iha parte asesu ba’a fini produsaun aas, mikróbiu plasma kualidade aas no mos garante atu agrikultór sira bele iha fini ne’ebé sufisiente iha tempu kuda. Programa habarak fini formál no informál MAP/SoL kuaze la’o ho ativu iha distritu liu husi serbisu hamutuk ho produtór, agrikultór no ofisiais estensaun sira hodi garante sira bele atinji objetivu ne’ebé iha. Ita apresia tebes ba’a susesu ne’ebé sira halo.
Ami hato’o ami nia agradesimentu boot ba’a Governo Australia ba’a apóiu finanséiru ne’ebé fó ba ami liu husi Australian Centre for International Agricultural Research (ACIAR) ho Australian Agency for International Development (AusAID).
Mariano ASSANAMI Sabino
Ministro da Agricultura e Pescas
Repúblika Demokrátika de Timor Leste Marsu, 2012
Akrónimus no Abreviasaun
ACIAR
|
Australian Centre for International Agricultural Research
|
ALGIS
|
Agricultural Land Geographical Information System
|
ZAE
|
Zona Agro-Ekolojikál
|
PA
|
Planu Anuál
|
APC
|
Australian Program Coordinator
|
ATL
|
Australian Team Leader
|
AusAID
|
Australian Agency for International Development
|
CGIAR
|
Consultative Group on International Agricultural Research
|
CIAT
|
International Centre for Tropical Agriculture
|
CIMMYT
|
International Maize and Wheat Improvement Centre
|
CIP
|
International Potato Centre
|
CLIMA
|
Centre for Legumes in Mediterranean Agriculture
|
GKHF
|
Grupu Komunidade Habarak Fini
|
DSO
|
District Seed Officer
|
EoPOs
|
End-of-Program Outcomes
|
FAO
|
Food and Agriculture Organization
|
FSMG
|
Farmer Seed Marketing Group
|
FSPA
|
Formál Seed Production Advisor
|
GIS
|
Geographic Information Systems
|
ICRISAT
|
International Centre for Research in the Semi-Arid Tropics
|
IELTS
|
International English Language Testing System
|
IFSP
|
Informál Seed Production
|
IRRI
|
International Rice Research Institute
|
ISPA
|
Informál Seed Production Advisor
|
M&E
|
Monitoring and Evaluation
|
MAF
|
Ministry of Agriculture and Fisheries
|
DNAH
|
Diresaun Nasionál da Agrikultura i Hortikultura (MAP)
|
DNPSE
|
Diresaun Nasionál de Peskiza i Serbisu Espesializadu (MAP)
|
DNPP
|
Diresaun Nasionál de Polítika i Planeamentu (MAP)
|
DNADCA
|
Diresaun Nasionál de Apóiu Dezenvolvimentu Komunidade Agríkula (MAP)
|
ONG
|
Organizasaun Non-Govermentais
|
OFDTs
|
On-Farm Demonstrations and Trials/Testu no Demonstrasaun iha To’os
|
OJT
|
On the Job Training/Treinamentu iha serbisu laran
|
OM
|
Office Manager
|
PDD
|
Program Design Document/Dokumentu dezeñu programa
|
PMT
|
Program Management Team/Ekipa jestaun da programa
|
PSC
|
Program Steering Committee
|
RA
|
Regional Advisor
|
SEOs
|
Suco Extension Officer (Ofisiais estensaun/estensionista)
|
SoL
|
Seeds of Life
|
SoL3
|
Seeds of Life 3
|
SOSEK
|
Social Science and Economics (Sosiál Ekonomia)
|
SPC
|
Seed Production Coordinator
|
SPO
|
Seed Production Officer
|
STA
|
Short-Term Advisor
|
TAG
|
Technical Advisory Group
|
TL
|
Timor-Leste
|
UN
|
United Nations
|
UNTL
|
University of Timor Lorosa’e
|
UWA
|
University of Western Australia
| Personel
Ministériu da Agrikultura i Peskas
H.E Mariano ASSANAMI Sabino
|
Ministru, Ministériu da Agrikultura i Peskas
|
Mr. Marços da Cruz
|
Sekretáriu Estadu da Agrikultura e Arborikultura
|
Mr. Lourenço Borges Fontes
|
Direitór Jerál ho SoL Co- Leader
|
Mr. Gil Rangel da Cruz
|
Direitór Nasionál da Agrikultura i Hortikultura
|
Mr. Adalfredo do Rosario Ferreira
|
Direitór Nasionál de Peskiza i Serbisu Espesializadus
|
Mr. Octávio da Costa Monteiro
|
Direitór Nasionál de Polítika i Planeamentu
|
Mr. Januário Marçal de Araujo
|
Direitór Nasionál de Apóiu Dezenvolvimentu Komunidade Agríkula
|
Mr. Manuel Xavier
|
Chefe Departementu de Peskiza e Serbisu Espesializadus
|
Mr. Moises Lobato Pereira
|
Koordenadór Peskiza, Darasula
|
Mr. Abril Fatima Soares
|
Koordenadór Peskiza, Aileu
|
Ms. Maria Fernandes
|
Koordenadór Peskiza, Betano (to’o Juñu 2011)
|
Mr. Rafael Feliciano
|
Koordenadór Peskiza, Betano (husi Juñu 2011)
|
Mr. Telesforo Fernandes Moniz
|
Koordenadór Peskiza, Loes
|
|
|
|
Naran
|
Distritu
|
Sub-Distritu
|
Ms. Armandina Marçal
|
Dili
|
|
Ms. Anita Ximenes
|
Dili
|
|
Ms. Octaviana Ferreira Agostinho
|
Dili
|
|
Ms. Dorilanda da Costa Lopes
|
Bobonaro
|
Maliana
|
Ms. Deonisia Raquela Soares Brito
|
Aileu
|
Aileu Villa
|
Mr. Cipriano Martins
|
Aileu
|
Aileu Villa
|
Mr. Salvador de Jesus
|
Aileu
|
Remexio, Liquidoe, Laulara
|
Ms. Odete Ximenes
|
Baucau
|
Baucau Villa
|
Ms. Juliana de Jesus Maia
|
Manufahi
|
Betano
|
Ms. Ermelinda M.L. Hornai
|
Maliana
|
Maliana Villa
|
Mr. Antonio Pereira do Rego
|
Baucau
|
Venilale
|
Mr. Rojino Da Cunha
|
Baucau
|
Vemasse
|
Mr. João Bosco Pedro C.R. Belo
|
Baucau
|
Baucau Villa
|
Mr. Basilio da Silva Pires
|
Baucau & Viqueque
|
Venilale &Ossu
|
Mr. Marços Vidal Corréia
|
Manufahi
|
Betano
|
Mr. Felisberto Soares
|
Manufahi
|
Betano
|
Mr. Rafael Feliciano
|
Manufahi
|
Betano
|
Mr. Jose da Costa Freygen
|
Liquiça
|
Maubara
|
Mr. Jorge Amaral
|
Manufahi
|
Alas
|
Mr. Armindo Moises
|
Manufahi, Ainaro
|
Turiscai, Maubisse
|
Mr. Leandro C.R Pereira
|
Liquiça
|
Maubara
|
Mr. Mario Tavares Gonçalves
|
Liquiça
|
Liquiça Villa
|
Mr. Luis da Costa Patrocinio
|
Bobonaro
|
Balibo
|
Mr. Luis Pereira
|
Dili
|
|
Mr. Paulo Soares
|
Liquiça
|
Liquiça Villa
|
Mr. Mario da Costa
|
Viqueque
|
Viqueque
|
Ms. Maria Martins
|
Aileu
|
Aileu Villa
|
Ms. Isabel Soares Pereira
|
Dili
|
|
Ms. Julieta Lidia
|
Dili
|
|
Mr. Luis Fernandes
|
Baucau
|
|
Mr. Amandio da Costa Ximenes
|
Viqueque
|
Ossu
|
Mr. Inácio Sávio Pereira
|
Viqueque
|
Uatulari
|
Mr. Tobias Monis Vicente L. Agm
|
Liquiça
|
Maubara
|
Mr. João Paulo
|
Dili
|
|
Mr. Agostinho Alves
|
Manufahi
|
Betano, Same, Alas
|
Mr. Laurentino Ximenes
|
Dili
|
|
Mr. Sabilio dos Santos
|
Dili
|
|
Mr. Fernando Soares
|
Liquiça
|
Maubara
|
Mr. Leon Mauleto
|
Bobonaro
|
Maliana
|
Mr. Julio Filipe
|
Baucau
|
Vemasse
|
Mr. Florindo Morais Neto
|
Dili
|
|
Mr. Moises Sarmento
|
Viqueque
|
|
Mr. Constantino da Costa
|
Baucau
|
|
Mr. Luis Manuel Branço
|
Dili
|
|
Mr. Luis Siki
|
Bobonaro
|
|
Ms. Nelia Aniceto
|
Liquiça
|
|
Mr. Andre Alves
|
Manufahi
|
|
Mr. Feliciano Soares
|
Viqueque
|
|
Mr. Francisco Gama
|
Dili
|
|
Mr. Rui Amaral Pereira
|
Dili
|
|
Mr. Antonio de Jesus
|
Aileu
|
|
Mr. Pedro da Costa de Jesus
|
Baucau
|
|
Mr. Orlando dos Santos da Lux
|
Ainaro
|
|
Mr. Floriano de Fatima
|
Manufahi
|
|
Mr. Marcelino Santos Lopes
|
Bobonaro
|
|
Mr. Silvester Sarmento
|
Liquiça
|
|
University of Western Australia
Dr. Harry Nesbitt. Australian Program Coordinator, Seeds of Life
|
Dr. William Erskine, Director CLIMA
|
Ekipa Seeds of Life iha Edifísiu MAP, Timor-Leste
Mr. John Bruce Dalton
|
Australian Team Leader (husi fulan Juñu, 2011)
|
Mr. Robert Williams
|
Asesor Peskiza
|
Mr. Asep Setiawan
|
Asesor Habarak Fini Formál
|
Ms. Myrtille Lacoste
Mr. Buddhi Kunwar
Mr. Martin Browne
Mr. Nick Molyneux
Mr. Luc Spyckerelle
Mr. Joseph Freach
Mr. Luis Aguilar
|
Asesor Peskiza/Estensaun (to’o Abril 2011)
Asesor Habarak Fini Informál (husi Abril 2011)
Asesor Rejionál ba Rejiaun Leste
Asesor Mudansa Klimátika
Asesor Monitorizasaun no Avaliasaun (husi Fevereiru 2011)
Asesor Rejionál ba Rejiaun Oeste (husi Abril 2011)
Asesor Rejionál ba Rejiaun Sentrál (husi Máiu 2011)
|
Mrs. Carla Da Silva
|
Office Manager
|
Ms. Ines Alves
|
Ofisiais Finánsa
|
Ms. Cecilia da Silva Pires
|
Asistente Finánsa (husi Novembru 2011)
|
Mr. Apolinário Ximenes
|
Espesialista Data Entry (Ofisiais OFDT husi Outubru 2011)
|
Mr. Aquiles T. Maia Barros
|
Tradutór / Interpretadór
|
Ms. Miguelina Ribeiro Garcia
Ms. Alexandra Araujo
|
Ofisiais Administrativu
Asistente Administrativu
|
Mr. Filomeno Cardoso
|
Ofisiais Lojístiku (husi Jullu 2011)
|
Mr. Jeronimo Ribeiro
|
Ofisiais Lojístiku (husi Jullu 2011)
|
Mr. Jonas Amaral
|
Ofisiais IT (husi Abril 2011)
|
Mr. Francedes Suni
|
Ofisiais Komunikasaun (husi Outubru 2011)
|
Mr. Anibal da Costa
|
Koordenadór Treinamentu (husi Dezembru 2011)
|
Ms. Teresa Maria Pires
|
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Leste (husi Agostu 2011)
|
Ms. Liliana da Costa Cruz
|
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Oeste (husi Setembru 2011)
|
Mr. Egas Vong
|
Ofisiais Administrativu ba Rejiaun Sentrál (husi Jullu 2011)
|
1.1 Introdusaun
“Seeds of Life (SoL)” (Fini ba Moris) hanesan programa ida iha Ministériu da Agrikultura i Peskas (MAP) Timor Leste ne’ebé nia atividade atu hare ba kauza husi ai-han la siguru iha Timor-Leste. Hirak ne’e inklui produsaun ki’ik husi ai-horis prinsipál, vulnerabilidade husi epoka ne’ebé la favoravél no dezastre naturais, laiha osan ne’ebé hetan atu sosa ai-han durante periódu udan been menus, failansu iha koileta no kapasidade distribuisaun merkadu ne’ebé la sufisiente.
SoL tama ona ba iha faze terseiru (SoL3) iha inísiu Fevereiru 2011, no harii liu husi susesu ne’ebé hetan ona iha faze antes, mantein nia foku (pontu sentrál) iha hasa’e produsaun liu husi hili no distribui varidade kualidade diak husi jenétiku superior. Iha mos fokus segundu ba análiza no dezenvolve estratéjia atu rezolve variabilidade no mudansa klimátiku; hadi’a prátika agronómiku hodi hamenus du’ut ne’ebé moris makaas no hasa’e rai nia bokur; hamenus failansu iha koileta no organiza fornesimentu insumu/input fini.
Programa ne’e konsentra ba iha avaliasaun varidade produsaun aas husi ai-horis hirak ne’ebé kuda husi agrikultór sira iha Timor Leste. Ai-horis hirak ne’e inklui batar, fehuk midar, ai-farina, hare no forerai. Iha mos atividade ki’ik balun ne’ebé halo ba ai-horis minoria hanesan wheat (terigu), barley (terigu), fehuk ropa no koto ho típu oioin.
Durante tinan 2010-2011 atividade prinsipál husi programa ne’e konsentra iha distritu Aileu, Baucau, Viqueque, Bobonaro, Manufahi, Ainaro no Liquiça. Testu ne’ebé halo iha agrikultór sira-nia to’os kuaze hahu husi parte kosta ba kosta iha agro-ekosistema oioin (Figura 1). To’o inísiu 2016 programa ne’e nia objetivu mak atu estabelese fundasaun ida ne’ebé forte ba sistema fini nasionál, bele fornese asesu ho nível aas husi fini kualidade diak ba agrikultór sira iha teritóriu tomak.
Ida ne’e núdar Relatóriu Peskiza Anuál ba dala neen prepara husi Seeds of Life. Relatóriu ne’e halo rezumu kona ba programa peskiza, habarak fini formál ho informál, jestaun atividade no haktuir kona ba progresu ne’ebé hetan husi komunikasaun no harii kapasidade. Espesífiku liu hatudu kona ba peskiza ne’ebé halo durante tinan tomak.
Figura 1. Fatin ne’ebé hili hodi halo peskiza/demonstrasaun iha Timor-Leste 2010-2011  
( Fehuk midar, Hare, Batar)
Compartilhe com seus amigos: |